23.07.2024
U20 vīriešu izlases (2004./2005. dzimšanas gads) 13. vieta Eiropas čempionāta B divīzijas turnīrā un 20. vieta kopējā Eiropas rangu tabulā atkārtoja Latvijas jaunatnes komandu antirekordu (aizpērn šī gadugājuma komanda šādā pozīcijā finišēja Eiropas U18 čempionātā, pērņ 2003./2004. gadā dzimušo puišu komanda to izdarīja Eiropas U20 čempionātā). Par iemesliem, problēmu risināšanas iespējām, potenciālajām sekām un tendencēm jaunatnes basketbola saimniecībā – Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis.
“Nepiedaloties komandas ikdienas darbā nevar objektīvi detalizēti izvērtēt konkrētus taktiskos risinājumus un spēlētāju sniegumu atsevišķās spēlēs. Par to spriedīsim, kad būs saņemtas treneru atskaites. Tāpat arī par to, kā strādāja komandas “ķīmija”.
Iespējams, katrā atsevišķā spēlē rezultāts varēja būt citāds un ieņemtā vieta varēja būt cita – gan augstāka, gan, diemžēl, arī zemāka. Tā ir statistika, kas drīz aizmirsīsies. Taču sliktā rezultāta akcentētās problēmas ir un būs aktuālas. Tām jāpievērš uzmanība, tās jārisina.
Spēlētāju individuālā sagatavotība. Pārdomāta agresivitāte aizsardzībā, prasme apspēlēt savu pretspēlētāju viens pret vienu, situācijai atbilstoši kvalitatīvi lēmumi – par to visu ikdienā un arī treneru semināros runājam jau gadiem. Tās ir īpašības, pie kurām jāstrādā katrā treniņā, kas no spēlētājiem jāprasa katrā spēlē jau sākot no jaunatnes basketbola. Nepieciešamās informācijas ir daudz – LBS vadlīnijas, mūsdienās treneriem pieejami visdažādākie avoti, taču šis darbs prasa laiku, pacietību un konsekvenci, kuras sporta skolu ikdienā bieži pietrūkst. Sekas – tehniskais brāķis un taktiskas kļūdas pat vienkāršās situācijās. Bet brīnumreceptes šo problēmu novēršanai nav un nebūs – tikai pacietīgs profesionāls mūsu, treneru, darbs ar jauniešiem.
Rūdījums un pieredze. U20 vecumā spēlētājiem jau vajadzētu būt konkurētspējīgiem pieaugušo basketbolā, bet Latvijas – Igaunijas līgas pieredze bija tikai dažiem šīs komandas spēlētājiem. Paldies klubiem, kas ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus atsevišķu spēlētāju attīstībā, bet ir liela starpība – jaunietim trenēties spēlēt kopā ar pieredzējušiem un meistarīgiem basketbolistiem, kas prot izmantot viņa labākās īpašības un noslēpt trūkumus, vai pašam uzņemties iniciatīvu un darboties kā līderim. Uzņemties atbildību ne tikai par savu – par visas komandas spēli.
Neizmantots potenciāls? Pēdējos gados esam ļoti devīgi ar dažādiem avansiem. Aizvien agrākā vecumā spēlētāji un vecāki dzird slavas dziesmas par puikas talantu un saņem vilinošus piedāvājumus no ārzemēm. Mūsu klubi cenšas neatpalikt piedāvājot apstākļus izaugsmei. Tas ir ļoti labi, BET – basketbolā vismērķtiecīgākais un profesionālākais darbs tomēr negarantē rezultātu, jo starptautiska līmeņa spēlētāja sagatavošanā jāsakrīt daudziem faktoriem – arī veselības, talanta un personīgās motivācijas potenciālam. Ja kaut kas no tā visa pietrūkst, lielās cerības paliks nepiepildītas, lai cik profesionāli strādātu apkārtējie. Ar simtprocentīgu garantiju talantīgu puiku par zvaigzni nevar izaudzināt neviens ne Latvijā, ne Madrides “Real” sistēmā.
Konkurence un motivācija. Pirms sešiem gadiem, kad pats trenēju U20 izlasi, manā rīcībā bez pamatsastāva bija apmēram 20 kandidāti, kuri cīnījās par dažām tālāko rezervistu vietām. Tagad pirmajā treniņā Bagatska rīcībā bija, šķiet, astoņi spēlētāji, vēl astoņi komandai pievienojās vēlāk, bet vismaz desmit iepriekš U16 un U18 izlasēs spēlējušie 2004./2005. gadā dzimušie basketbolisti šogad izlasē nespēlēja. Iemesli dažādi – veselības problēmas, pienākumi mācībās, individuālie attīstības plāni, kāds nopietni pievērsies 3×3 basketbolam. Bet, manuprāt, te parādās nopietna problēma – ir būtiski sarucis to jauniešu skaits, kuri 18-20 gadu vecumā ir gatavi veltīt savu laiku, enerģiju un arī veselību nopietnajam basketbolam, neredzot priekšā skaidru perspektīvu. Labi, ja šajā vecumā spēlētājs jau saņem vērā ņemamu atalgojumu klubā vai viņu var atbalstīt ģimene. Pārejas posmā uz pieaugušo basketbolu ir jāiegulda nopietns darbs bez garantijas, ka tas atmaksāsies. Ne visiem ir pa spēkam sasniegt līmeni, lai pelnītu lielu naudu augstākā līmeņa klubos, bet Latvijas vidusmēra klubi nekļūst bagātāki. Basketbolista karjera perspektīvas ziņā sāk zaudēt citām profesijām. Tāda ir realitāte. Basketbolam par labu nāk tas, ka daļa jauniešu izvēlas apvienot basketbolu ar mācībām, bet daļa vienkārši izvēlas dzīvē citu ceļu, tāpēc ar sarūk U20 izlases kandidātu skaits.
Ietekme uz valstsvienību. 2023. gadā Pasaules kausa izcīņā valstsvienības sastāvā astoņi spēlētāji no 12 bija izcīnījuši medaļas Eiropas jaunatnes čempionātos un vēl trīs bija izcīnījuši ceturto vietu. Kopš 2018. gada medaļu nav bijis un augstākā vieta bijusi desmitā. Būs grūti nosargāt izcīnītās pozīcijas? Noteikti. Bezcerīgi? Tomēr nē, jo katrā gadugājumā ir saskatāmi vismaz daži spēlētāji ar starptautisko potenciālu. Izšķiroša nozīme būs viņu karjeras attīstībai klubos.
Risinājumi. Basketbola savienības pienākums ir rūpēties par “makšķerēm”. Ir vadlīnijas spēlētāju sagatavošanā, treneriem rīkojam seminārus un nodrošinām iespējas stažēties valstsvienībās. Jaunatnes izlašu vadībā tiek iesaistīti gan pieredzējušie treneri, gan LJBL komandu vadītāji. Īstenojam Reģiona izlašu programmu puišiem un Talantu akadēmijas programmu meitenēm, lai jau līdz U16 vecumam jauniešiem būtu reāls priekšstats par prasību līmeni, kāds sagaidīs jaunatnes izlasēs. Sācis darboties LBS ekselences centra pilotprojekts, nodrošinot papildus mērķtiecīgu treniņu iespējas perspektīvākajiem jauniešiem un šī programma ar pilnu jaudu sāks darboties jaunajā Sporta spēļu hallē.
Nelolosim ilūzijas par ļoti ātru atdevi, taču, basketbolā ātras burvju receptes nedarbojas – par to praksē jau pārliecinājušies daudzi, kas cerēja superzvaigznes izaudzināt kā uz konveijera. Tikai ilgtermiņā pacietīgi strādājot pareizā virzienā, varam palīdzēt talantīgākajiem jauniešiem progresēt un veidot profesionāļu karjeras, tā nodrošinot papildinājumu valstsvienībai.”
